Ūdens kvalitāte Latvijā

Ūdens ir dzīvības un arī veselības pamats. Par laimi Latvija ir ūdeņiem bagāta zeme un varam būt priecīgi, ka tas ir pieejams praktiski visur un vienmēr.

Pilsētās ūdens mājokļiem tiek piegādāts, izmantojot centralizēto ūdens apgādes sistēmu, savukārt ārpus pilsētām biežāk tiek izmantotas akas, spices un dziļurbumi. Tādējādi tehnoloģiski ūdeni var nodrošināt visiem Latvijas iedzīvotājiem jebkurā vietā, taču jāskatās, kādas ir izmaksas.

Problēmas biežāk rodas privātmāju un lauku viensētu īpašniekiem, kas paļaujas uz ūdensapgādi no akām. Sausās un karstās vasarās šo māju iedzīvotājiem var nākties saskarties ar situāciju, kad akas kļūst sausas. Šādās reizēs ūdens jāiegūst no avotiem, kaimiņiem vai jāapsver iespēja ierīkot spici vai dziļurbumu, kas atrisina šādas problēmas.

Kāda ir ūdens kvalitāte Latvijā?

Dzeramā ūdens kvalitātes monitorings tiek nodrošināts centralizētajai ūdensapgādei, kā arī tām ūdens ieguves vietām, kur to izmanto vismaz 50 cilvēki. Uz visām šīm vietām attiecas vienoti MK noteikumi, kas uzliek konkrētas prasības ūdens kvalitātei. Lai to nodrošinātu tiek izmantotas dažādas ūdens attīrīšanas iekārtas (ūdens attīrīšana, atdzelžošana, mīkstināšana, attīrīšana no bakterioloģiskā un organiskā piesārņojuma). Visās vietās, kur ūdens tiek iegūts atbilstoši MK noteikumiem tā kvalitāti kontrolē Veselības inspekcija un patērētājiem nav jāuztraucas par tā tīrību.

Pazemes ūdeņu kvalitāte

Saskaņā ar pētījumiem pazemes ūdeņos Latvijā bieži ir paaugstināts dzelzs savienojumu daudzumus, kā arī paaugstināta sulfātu, fluorīdu un mangāna koncentrācija. Šie piemaisījumi ietekmē ūdens smaržu un garšu. Piemēram, paaugstināts dzelzs saturs nokrāso santehniku, traukus un drēbes rūsainā krāsā, bet paaugstināts sēra saturs liks ūdenim garšot pēc vārītām olām. Vairumā gadījumu tas nav veselībai bīstami, taču nav arī patīkami. Atsevišķās vietās ķīmisko elementu koncentrācija var būt pārlieku augsta un šādu ūdeni nebūtu vēlams lietot uzturā.

Problēmas var radīt arī ūdens mikrobioloģiskais piesārņojums (koliformu baktērijas, enterokoki, E.coli, zarnu nūjiņas), kura cēloņi visbiežāk ir bojātas caurules vai ūdenstorņa rezervuārs, nepareiza vai nepietiekama ūdensvada dezinfekcija un tīrīšana. Šādas problēmas pilsētās tiek atklātas, veicot ūdens analīzes un kontrolējot dzeramā ūdens kvalitāti. Privātīpašniekiem ūdens analīzes ir jāveic par saviem līdzekļiem.

Ūdens kvalitāte privātmājas

Privātmāju īpašniekiem, kas iegūst ūdeni pašpatēriņam par ūdens tīrību ir jārūpējas pašiem. Piemēram, akās ūdens tiek iegūts no virsējiem gruntsūdeņiem un tas ir mazāk pasargāts no piesārņojuma nekā avotu ūdens, kas nāk no pazemes.

Ūdens kvalitāti akās lielā mērā ietekmē norises apkārt, lauku apstrādāšana, hidroģeoloģiskie apstākļi, akas konstrukcija, ūdensvada kvalitāte un citi faktori. Ņemot vērā, ka akās mēdz iekrist lapas, kukaiņi, abinieki un citi organismi, Veselības inspekcija rekomendē tīrīt akas ne retāk kā reizi desmit gados.

Lai arī mēs varam mēģināt pārbaudīt ūdens kvalitāti pēc garšas un smaržas, tomēr šādā veidā nevaram konstatēt bioloģisko un ķīmisko piesārņojumu. Skaidrību par dzeramā ūdens kvalitāti varam iegūt veicot ūdens analīzes. To cena svārstās ap 50 eiro un ar analīžu palīdzību var pārliecināties par ūdens kvalitāti.

Tīrs ūdens pieejams visur Latvijā

Ūdens attīrīšanas tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu un šobrīd ir iespējams attīrīt jebkuru ūdeni, neatkarīgi no tā piesārņotības pakāpes. Latvijā par laimi ūdens kvalitāte ir salīdzinoši augsta un mums nav jāuztraucas par radioaktīvo piesārņojumu. Daudz lielākas problēmas parasti rada ķīmiskais piesārņojumus un mikrobioloģiskais ūdens piesārņojums.

Saprast, kāda ir pašreizējā dzeramā ūdens kvalitāte palīdz ūdens analīžu veikšana. Šādu pakalpojumu piedāvā gan valsts uzturētais “BIOR”, gan virkne privātfirmu Latvijā. Kad ūdens analīzes ir veiktas parasti tiek atklāts, ka ir pārāk daudz zarnu nūjiņas (fekālais piesārņojums) vai paaugstināts dzelzs daudzums. Lai uzlabotu ūdens kvalitāti un padarītu to tīrāku (garšīgāku) ir jāizmanto speciālas ūdens attīrīšanas iekārtas vai vismaz piemēroti ūdens filtri dzeramajam ūdenim. Tie ļauj attīrīt visus nevēlamos piemaisījumus (dzelzs, mangāns, fluorīds, organiskie piemaisījumi, baktērijas.

Tas kādi filtri būs jāizmanto ir atkarīgs no analīžu rezultātiem un iepriekš nav prognozējams. Vairumā gadījumu tiek izmantoti dauzpakāpju ūdens filtri, kur pirmie atsijā lielās daļiņas, bet nākamie parūpējas par garšas un smaržas uzlabošanu. Modernākām sistēmām ir iespējams iestatīt ūdens cietības un mineralizācijas pakāpi. Praksē tas ļauj dzert pat minerālūdeni no krāna.

Tie Latvijas iedzīvotāji, kas ir paviesojušies kalnu reģionos varēs apliecināt, ka problēmas rada ne tikai pārāk ciets, bet arī pārāk mīksts ūdens. Lai arī dabā mēs ar tādu šeit nesaskaramies, tomēr, izmantojot ūdens filtrus var sanākt uztaisīt pārāk mīkstu ūdeni. Ja tas notiek pamanīsiet uzreiz, jo ziepes no rokām nebūs iespējams nomazgāt. Šo problēmu gan ir ļoti viegli novērst, bet jāpatur prātā, ka tas var notikt.

Ja ir vēlme iegūt īpaši tīru ūdeni, mūsdienās ir pieejami arī reversās osmozes filtri, kas praktiski nodrošina laboratorijas un rūpnieciskās ražošanas kvalitātes ūdeni, ko var lietot pat zīdaiņu pārtikā vai medikamentu ražošanā. Vairumā gadījumu tik tīrs ūdens nevienam nav vajadzīgs un arī parastie daudzpakāpju ūdens filtri var apmierināt privātpersonu vajadzības pēc tīra un garšīga ūdens. Ja piesārņojums ir lielāks, var izmantot ūdens attīrīšanas iekārtas.


Avoti:

 

Lielie