Profilakse vai cīņa ar vējdzirnavām, kas izdevīgāk?

Dakteri grib dzīvot, tādēļ viņi strādā un par to saņem naudu, farmaceiti grib dzīvot, tādēļ viņi tirgo medikamentus. Cilvēki grib dzīvot, tādēļ viņi zāles, ko izraksta pacenti nelieto. Protams, viss iepriekš minētais nav aksioma, taču liela daļa patiesības šajā visā ir, jo liela daļa medikamentu, kas pašlaik ir apritē ir tādi bez kuriem lieliski var iztikt. Tie ārstē simptomus un slimības, kurus varētu neārstēt. Plašāk par to visu ir rakstīts žurnālā – Ko ārsti tev nestāsta, taču pat tiem, kas nelasa šo žurnālu ir skaidrs, ka, lai saglabātu veselību ir jāuzņemas atbildība pašam par savu dzīvi, negaidot palīdzību no kāda no malas.

Kā uzņemties atbildību par savu dzīvi

Būtiskākās un svarīgākās lietas pasaulē ir bez maksas. Mīlestība, prieks, labs garastāvoklis, laba veselība un mierīgs prāts – tie ir raksturlielumi, ko nesniedz ārējā pasaule, bet gan nodrošina katrs pats. Šķiet ikviens zina, kas ir veselīgs un neveselīgs uzturs, ka jālieto mazāk dzīvnieku olbaltumvielas, vairāk pākšaugi un dārzeņi. Tāpat ir zināms, ka nevajag ēst pēc plkst. 18.00, bet, ja to dara, tad tikai kaut ko vieglu un nedaudz. It kā to zinām, tajā pašā laikā lielveikalu plaukti ir pilni piebāzti ar neveselīgu pārtiku, pusfabrikātiem, saldinātiem dzērieniem, dārzeņiem, kuru derīguma termiņš pārsniedz vairākus mēnešus u.t.t. Ja nebūtu pircēji šādi produkti nebūtu.

Protams, mēs varam teikt, ka valstij būtu jāuzņemas lielāka loma un jānodrošina, lai lielveikalos nebūtu neveselīga pārtika. Diemžēl līdz ar iestāšanos ES un Pasaules tirdzniecības organizācijā šāda iespējam ir maz ticama, lai neteiktu vairāk. Reālā dzīvē tātad tas nav iespējams un atbildīga par uzturu ir jāuzņemas katram pašam.

Otrs svarīgais punkts ir – fiziskā aktivitāte. Mazkustīgs, sēdošs dzīvesveids slikti ietekmē gan pašsajūtu, gan reāli noārda pašu ķermeni. Cilvēka ķermenis ir radīts, lai tam būtu fiziskā slodze, lai ik dienu noietu vairākus kilometrus, nevis, lai sēdētu vai zvilnētu pie datora vai tv ekrāna. Mēs to visi zinām, taču ar katru gadu situācija paliek aizvien sliktāka. Gan jauniešu, gan bērnu, gan pieaugušo fiziskā veselība pasliktinās par spīti rekomendācijām.

Iegūt informāciju ir viegli, taču to reāli izprast un pielietot jau ir kaut kas pavisam cits. Mums ir jāpāriet no sabiedrības, kas uzkrāj informāciju un sabiedrību, kas iegūto informāciju tik tiešām izmanto, turklāt izmanto, nevis lai spriedelētu vai rakstītu komentārus tviterī, bet savas fiziskās un garīgās veselības uzlabošanai.

Veselības ministrija katru gadu ziņo, ka tai trūkst naudas mediķu, medmāsu algām un slimnīcu uzturēšanai. Protams, tā ir taisnība, taču taisnība ir arī tā, ka daudz lielāks uzsvars ir jāliek uz profilaksi, izlglītošanu un pareiza dzīvesveida ieviešanu. Jebkuram labam saimniekam ir skaidrs, ka daudz lētāk par mājas vai jebkuras lietas remontu ir saudzīga izturēšanās un apkope. Attiecībā uz valsts pilsoņiem šāda patiesība netiek ņemta vērā. Jāsāk būtu ar valsts pirmajām amatpersonām, bērnudārziem un skolām. Mazie izaugs lieli un mācīs savus mazos. Pašreizējā paaudze diez vai vēl ir glābjama. Tiem jāglābjas pašiem. Glābsim mazos, lai izaug lieli un veseli.