8 iemesli, kādēļ sēdošs dzīvesveids ir kaitīgs

Zinātnieki jau sen ir pētījuši sēdoša dzīvesveida ietekmi uz veselību. Kopējie secinājumi – tas ir neveselīgs un apdraud veselību daudzos un dažādos veidos.

Cilvēks evolūcijas gaitā ir attīstījies par dzīvnieku, kas piemērots aktīvām kustībām, sevišķi staigāšanai. Šobrīd lielākā daļa no mums gandrīz visu dienu pavada sēžot – auto, pie datora, pie televizora, sabiedriskajā transportā, pusdienās. Negatīvie rezultāti neliek sevi ilgi gaidīt. Kopumā ir vismaz 10 iemesli, kādēļ būtu jācenšas samazināt sēdošu dzīvesveidu, ja vien to nav iespējams pilnībā izskaust.

  1. Kaitē sirdij

Sēdošs dzīvesveids dubulto risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām

2. Samazina dzīves ilgumu

Ilgāka sēdēšana samazina dzīves ilgumu vairāk, taču arī periodiska sēdēšana saildzina dzīves ilgumu. Interesanti, ka arī sporta zāles apmeklēšana nekompensē negatīvos efektus.

3. Pieaug vecuma demences risks

Sliktāka asinsapgāde atsaucas arī uz smadzenēm, kas automātiski pasliktina atmiņu.

4. Palielinās risks saslimt ar diabētu

Neveselīgi ēšanas paradumi apvienojumā ar sēdošu dzīvesveidu būtiski palielina risku saslimt ar cukura diabētu (2 grupa).

5. Varikozās vēnas

Pietūkušas kājas un izteikti redzamas vēnas rodas no pavājinātas asiņu atteces. Nepietiekami kustinot kājas, asinis nevar savlaicīgi atplūst uz sirdi un veidojas varikozās vēnas.

6. Muguras problēmas

Ilgstoša sēdēšana nelabvēlīgi ietekmē mugurkaulu. Displāzija, šķībs mugurkauls var apgrūtināt ne tikai sēdēšanu, bet arī stāvēšanu un staigāšanu. Lai arī masāžas procedūras var palīdzēt, tomēr arī tās nekompensē ilgo sēdēšanu.

7. Osteoporoze

Vecāki cilvēki, kas pietiekami daudz nekustas palielina risku saslimt ar osteoporozi. Tiesa, lai arī šai slimībai iemesli ir saistīti ar novecošanu un uztura problēmām, tomēr mazkustīgam dzīvesveidam ir būtiska ietekme

8. Pieaug risks saslimt ar vēzi

Aktīvs dzīvesveids nekompensē sēdēšanas radītos riskus. Jo ilgāk sēdi, jo lielāks risks.

Šī, protams, ir tikai daļa no iespējamiem veselības riskiem un mazkustīga dzīvesveida sekas varizpausties arī savādāk. Labākais veids, kā stāties tām pretī ir izmainīt dzīvesveidu. Sāciet strādāt pie stāvgalda, vairāk staigājiet, regulāri piecelieties un izstaigājieties. Ja darbs liekas svarīgs, tad veselība tomēr ir vēl svarīgāka.

Raksts veidots izmantojot WEBMD materiālus.

Pavasaris tuvojas – laiks attīrīt ķermeni

Kad termometra stabiņš spītīgi turās virs plus pieciem grādiem, neglābjami rodas domas par pavasara tuvošanos. Garajos ziemas vakaros tas likās tāls sapnis, taču šobrīd tas jau ir pavisam tuvu. Pats galvenais, kas jādara pavasarī ir jāattīra ķermenis no ziemas laikā uzkrātajiem sārņiem. To vislabāk paveikt, palielinot atrašanos svaigā gaisā, un, palielinot vitamīniem bagātu uzturu. Vienkāršākais veids, kā uzņemt vairāk vitamīnus ir dzert zaļos kokteiļus, kuru sastāvā ietilpst dažadas zālītes, kas tikko izspraukušās no zemes, Latvijā audzētas ogas (saldētas) un saldumam kāda vīģe vai datele (vēlams bioloģiski audzēta). Latvijas lielākā bagātība, ko nojauš tikai retais ir, nevis mūsu atrašanās vieta, bet salīdzinoši tīrā augsne. Jā, pat tie lauksaimnieki, kas audzē pārtikas produktus, izmantojot ķimikālijas to dara salīdzinoši neilgi (pēdējos 10 – 20 gadus) un nav spējuši sabojāt augsni tā kā tas ir noticis attīstītajās Eiropas valstīs, ku par kaut kādu ekoloģisku produkciju ir neprāts runāt, ja vien tā netiek iegūta kalnainos reģionos, kur konvencionālajai lauksaimniecībai nav iespējas reāli izplesties.

Ja nezinat, kā veidot zaļos kokteiļus, palūkojieties internetā un, iespējams, būsiet pārteigti. Svaigēšana, dabīga ēšana un zaļo kokteiļu izmantošana ir kļuvusi par meinstrīmu un to vairs nedara tikai trakas mājsaimnieces, kas vēlas barot savus bērnums maksimāli veselīgi. Pastāvēs, kas pārmainīsies. Mūsu ķermeņi piedzīvo nemitīgas pārmaiņas. Mūsu uzdevums  – ļaut tiem pārmainīties uz labo pusi.

Pašmasāža vai masāža, kas labāk? Kā atrast masieri?

Latvijas iedzīvotājiem tāpat kā citiem Austrumeiropas valstu iedzīvotājiem ir praktiska daba gan sadzīvē, gan attiecībā uz savu veselību. Mantas tiek lietotas līdz pēdējam un arī tad tiek noliktas bēniņos vai aizvestas uz laukiem. Līdzīga attieksme ir arī pret savu veselību, taču nogurušu ķermeni nevar aizvest uz laukiem. Brīdī, kad darba stresā ir nācies salīkušu muguru strādāt ilgstoši, var būt jūtams ķermeņe nogurums, ko sevišķi izjūt pleci un spranda.

Lai situāciju uzlabotu noderīga ir masāža. Daļēji to var veikts pats, taču iespējas aizsniegt, ko vairāk par sprandu un kaklu ir stipri ierobežotas. Lielākā daļa muguras šajā variantā paliks neizmasēta. Otrs variants ir palūgt masāžu veikt partnerim vai kādam no tuviniekiem. Efekts būs krietni labāks, taču vairumā gadījumu “masieris” nogurs vai sāks garlaikoties jau pēc dažām minūtēm. Cik gan ilgi var masēt vienu cilvēku ? Tas viss, protams, ir saprotami, taču, lai iegūtu labāku efektu ir vajadzīga pilne ķermeņa masāža vismaz stundas garumā. Šādu pakalpojumu piedāvā dažādi masāžas saloni gan galvaspilsētā, gan citur Latvijā. Šobrīd masāža Rīgā ir dārgāka nekā citās Latvijas pilsētās vai laukos, tādēļ, ja sanāk doties apciemot lauku radus ir vērts aplūkot, ko piedāvā vietējie masieri. Protams, šo speciālistu kvalifikācija var būt zemāka un iejūtības līmenis arī būs zemāks, taču ne vienmēr. Reizēm kvalificēti speciālisti būs atrodami arī mazās pilsētās, jo viņi gluži vienkārši ir pārvākušies no Rīgas uz laukiem.

Ja iepriekš nekad neesiet bijuši masāžas salonā vai pie masiera, jāzina, ka vislabāk ir izvēlēties pilnu ķermeņa masāžu. Šāds variants atbrīvos visu ķermeni un būs daudz efektīvāks nekā atsevišķu ķermeņa zonu izmasēšana. Pirmkārts, strādājot ilgstoši un nepareizi tiek sasprindzināts viss ķermenis un saspringums krājas visā ķermenī. Otrkārt, piemēram, muguras sāpes var rasties ne tikai no muguras saspringuma, bet arī arī no saspringuma citās ķermeņa daļās. Pat nepareizi noregulētas briļļu ķepiņas var ilgtermiņā izraisīt sāpes mugurā. Mūsu ķermenī viss ir saistīts un to spilgti pierāda ķīniešu akupunktūra par kuras kvalitāti šķiet neviens vairs nešaubās.

Cilvēki, kas izlemj par labu masāžas salonam parasti meklē atsauksmes, taču ne vienmēr tās var atrast. Rīgā dzīvo gandrīz miljons iedzīvotāji, bet masāžas saloni ir vairāki simti. Par katru no tiem atsauksmes neatrast, tādēļ ir vērts izmēģināt vairākus piedāvājumus un izvēlēties sev piemērotāko.

Veselības ABC Ievads

Cilvēka dzīvi un veselību ietekmē, iedzimtība apkārtējā vide, uzturs un dzīvesveids. Ja attiecībā uz pirmo mūsu rīcības iespējas ir salīdzinoši ierobežotas, tad pēdējie trīs lielā mērā  ir katra personīgās atbildības sfērā. Pavisam nesen jau runājām par to, ka šobrīd valsts dod priekšroku cīņai ar vējdzirnavām, nevis profilaksei, kā arī to, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā ir gana informēti par savas veselības aspektiem, taču turpina neveselīgu dzīvesveidu. Tāpat arī ieskicējām to, ka vajadzētu sākt ar izglītību skolās un valsts amatpersonu un sabiedrības viedokļa veidotāju personīgu piemēru. Pēc publikācijas sarīkojām nelielu apspriedi un nolēmām, ka informācija tomēr nevar būt par daudz, tādēļ dosim arī vispārēju ieskatu tam, kā būtu jādzīvo pareizi, lai ar veselību viss būtu kārtībā. Protams, nevaram izslēgt iedzimtības ietekmi uz veselību, taču ir daudzas lietas, ko paši varam darīt.

Apkārtējā vide

Dzīves un darba vide nenoliedzami ietekmē veselību. Ir atšķirība, vai dzīvo Rīgā, Kr. Valdemāra un Elizabetes ielas krustojumā, kas atzīts par vienu no Rīgas piesārņotākajām vietām dēļ auto izplūdes gāzēm vai lauku mājā un nodarbojies ar ekoloģisko lauksaimniecību. Izvēli, kur dzīvot mēs pieņemam paši, taču nereti to diktē darba iespējas. Ja vēlies dzīvot laukos, bet darbs ir tikai pilsētā, ir vērts apsvērt iespēju par pārkvalificēšanos un darba maiņu.

Nenoliedzami jebkuras pārmaiņas ir saistītas ar piepūli, taču nevajadzētu arī dzīvot ilūzijā, ka varēsi līdzīgi kā japāņi nostrādāt 30, 40 gadus vienā darba vietā.

Mūsdienu pasaule ir mainījusies un agri vai vēlu tevi palūgs no darba aiziet vai pats to izdarīsi, jo sapratīsi, ka nevēlies līdz mūža beigām darīt to, ko dari. Apzinoties šo vienkāršo patiesību, varbūt ir vērts sākt rīkoties laicīgi un apzināt iespējas, kas ļauj strādāt no mājām vai veidot uzkrājumus, lai varētu uzsākt pats savu uzņēmējdarbību.

Pagaidām, kamēr vēl neveic kardinālas pārmaiņas dzīvesvidē, Tu vari samazināt nelabvēlīgo fonu. Pārbaudi vai gulta neatrodas uz āderes vai āderu krustpunkta. Ja tā ir, iespēja saslimt un nomirt no vēža strauji palielinās. Izslēdz pa nakti datoru un atvieno bezvadu internetu. Jā, ja dzīvo daudzdzīvokļu mājā pastāv liela iespēja, ka tavi kaimiņi to neizdarīt, taču tas būs solis uz priekšu. Regulāri vēdini telpas, ja dzīvo Rīgas centrā, dari to biežāk vēlu vakarā, kad satiksme nav tik intensīva un nopērc gaisa filtru.

Ieej sludinājumu portālā un aplūko alternatīvas dzīvesvietas. Neskaties tikai savas sapņu mājas vai dzīvokļus. Skaties variantus, kas ir reāli jau šodien. Iespējams, ka vari izīrēt pašreizējo mitekli, ja tas ir īpašumā un paralēli īrēt citu – labākā, harmoniskākā vidē. Varianti ir daudz un dažādi, taču kopumā būtu jācenšas, lai vide, kurā dzīvo un strādā būtu mierīga, harmoniska. Tas ir nozīmīgi.

Uzturs

Latviešu nacionālais ēdiens ir šašliks, taču agrāk tā tas nebija. Šobrīd pārmērīga dzīvnieku olbaltumvielu lietošana ir viens no galvenajiem cēloņiem dažādām  saslimšanām – alerģijām, vēža veidiem, sirds un asinsvada slimībām u.c. kaitēm. Gaļu ēst nav slikti, taču ēst daudz ir ļoti slikti. Agri vai vēlu tas atsauksies uz veselību un vismaz šobrīd cilmes šūnu pētniecība nav attīstīta tik tālu, lai varētu salabot visu, kas ķermenī sabojājas pie ilgstošas, nepareizas pārtikas lietošanas.

Plašsaziņas līdzekļi tiešā vai pastarpinātā veidā mums rāda (reklāmas) un māca (filmas), ka ēst neveselīgu pārtiku ir labi. Uz šī fona mediķu un dietologu rekomendācijas paliek neievērotas. Ja nevari atcerēties visu, paturi prātā galveno. Lieto uzturā tikai tādus produktus, kurus Tu pats varētu izaudzēt vai iegūt dabā. Izvēlies tādas maltītes vai pusfabrikātus, kādus pats varētu pagatavot. Ja tam ir pievienots kāds garšas pastiprinātājs vai piedevas, izvēlies citu variantu. Viens no biežāk izmantotajiem garšas pastiprinātājiem, ko pievieno lielākajai daļai uzkodu, atspirdzinošo dzērienu un ķīniešu ēdienu ir mononātrija glutamāts (E621). Šī piedeva rada atkarību un tieši tās dēļ čipsi un hamburgeri garšo tik labi. Ilgstoši lietojot šādus ēdienus, tiek sabojāta garšas sajūta un rodas atkarība. Vai Tev tas ir vajadzīgs ? Nav ? Tad iegādājies grāmatu, kurā norādīta informācija par visām epiedevām un sāc biežāk gatavot mājās. Savā auto Tu nelej 76 benzīnu, jo auto gluži vienkārši nedarbosies. Mūsu ķermenis ir izturīgāks, taču arī tam ir savas robežas.

Dzīvesveids

Dzīvesveids lielā mērā saistās ar apkārtējo vidi, taču ne tikai. Tu vari dzīvot piesārņotā vietā, taču ar savu dzīvesveidu un attieksmi pret pasauli pacelties virs un būt garīgi un fiziski vesels vai vismaz veselāks.

Vispirms ir apzināšanās, tad doma, tad rīcība, tad rīcības sekas. Apzinies, ka esi pats par sevi atbildīgs un sāc rīkoties jau šodien.

Par pareizu dzīvesveidu ir daudz rakstīts, precīzi un detalizēti runāts ajūrvēdā. Ja neesi par to neko dzirdējis, pameklē informāciju internetā. Pastāv liela iespēja, ka tas pilnībā pārmainīs tavu skatu uz dzīvi, bet sāksim ar vienkāršāko. Pirms gulēšanas neskaties tv vismaz stundu, divas. Miegs būs labāks un arī no rīta sajūta būs labāka. Celies no rītiem agrāk. Pašus svarīgākos dienas darbus var izdarīt tieši agri no rīta. Nav nozīme esi pūce vai cīrulis. Tu vari piemēroties jebkuram dienas ritmam un celties agri un iet gulēt ne vēlāk kā plkst. 22.00 ir pareizi.

Kusties. Nav vajadzīgs svīst sporta zālē, taču cilvēkam ir vajadzīgas kustības. Ilgstošs, mazkustīgs dzīvesveids ir tas pats, kas auto atstāšana stāvlaukumā uz pieciem gadiem bez kustināšanas. Visi iespējamie šķidrumi un detaļas būs izžuvušas un/vai saēdušas pašas sevi. Līdzīgs proces notiek arī ar ķermeni, taču tas tikai neatklājas tik ātri. Pats labākais kustību veids ir peldēšana. To tev pateiks jebkurš ārsts. Otrajā vietā ir joga, bet trešajā cigun, taiči vai kāda cita no ārstnieciskās vingrošanas sistēmām, kas paralēli strādā ar enerģētiskiem līmeņiem. Skriešana bojā ceļus, taču mērenā apjomā arī tā ir noderīga. Ja esi ielaidis vainas un jau ir jūtamas sekas sāc ar mazumiņu – ilgstošas pastaigas svaigā gaisā. Šāda kustība ir saudzīga, taču pat pie tādas pēc pāris mēnešiem būs jūtams pozitīvs rezultāts. Ja tik ilgi nevēlies gaidīt, iespējams, ka jāapmeklē klasiskā masāža vai kāda cita masāžas procedūra. Daļu no izdevumiem nereti apmaksā arī apdrošinātāji, līdz ar to apmeklējums var izrādīties par brīvu. Pēc šāda apmeklējuma gan nevajadzētu gaidīt brīnumus, jo tādi, visticamāk, nebūs, taču tas ir labs sākums turpmākai attīstībai.

Dzīve nozīmē kustību. Ja Tu nekusties, tad nedzīvo Ja ej uz darbu tikai tādēļ ka vajag, nevis gribi, kustība ir ierobežota un dzīves ilgums samazinās. Sāc dzīvot ar pilnu krūti, jo cita dzīve, vismaz šajā ķermenī Tev vairs nebūs.

Ja domā, ka zini, kas jāmaina Latvijas veselības sistēmā, apmeklē Veselības ministriju. Ierēdņi, protams, nav tie paši kustīgākie – dzīvīgākie pasaulē, taču līdz ar jauna ministr parādīšanos viņiem varētu būt interese kļūt aktīvākiem. Ja nekas neizdodas, pieraksties vizītē pie ministra.

Profilakse vai cīņa ar vējdzirnavām, kas izdevīgāk?

Dakteri grib dzīvot, tādēļ viņi strādā un par to saņem naudu, farmaceiti grib dzīvot, tādēļ viņi tirgo medikamentus. Cilvēki grib dzīvot, tādēļ viņi zāles, ko izraksta pacenti nelieto. Protams, viss iepriekš minētais nav aksioma, taču liela daļa patiesības šajā visā ir, jo liela daļa medikamentu, kas pašlaik ir apritē ir tādi bez kuriem lieliski var iztikt. Tie ārstē simptomus un slimības, kurus varētu neārstēt. Plašāk par to visu ir rakstīts žurnālā – Ko ārsti tev nestāsta, taču pat tiem, kas nelasa šo žurnālu ir skaidrs, ka, lai saglabātu veselību ir jāuzņemas atbildība pašam par savu dzīvi, negaidot palīdzību no kāda no malas.

Kā uzņemties atbildību par savu dzīvi

Būtiskākās un svarīgākās lietas pasaulē ir bez maksas. Mīlestība, prieks, labs garastāvoklis, laba veselība un mierīgs prāts – tie ir raksturlielumi, ko nesniedz ārējā pasaule, bet gan nodrošina katrs pats. Šķiet ikviens zina, kas ir veselīgs un neveselīgs uzturs, ka jālieto mazāk dzīvnieku olbaltumvielas, vairāk pākšaugi un dārzeņi. Tāpat ir zināms, ka nevajag ēst pēc plkst. 18.00, bet, ja to dara, tad tikai kaut ko vieglu un nedaudz. It kā to zinām, tajā pašā laikā lielveikalu plaukti ir pilni piebāzti ar neveselīgu pārtiku, pusfabrikātiem, saldinātiem dzērieniem, dārzeņiem, kuru derīguma termiņš pārsniedz vairākus mēnešus u.t.t. Ja nebūtu pircēji šādi produkti nebūtu.

Protams, mēs varam teikt, ka valstij būtu jāuzņemas lielāka loma un jānodrošina, lai lielveikalos nebūtu neveselīga pārtika. Diemžēl līdz ar iestāšanos ES un Pasaules tirdzniecības organizācijā šāda iespējam ir maz ticama, lai neteiktu vairāk. Reālā dzīvē tātad tas nav iespējams un atbildīga par uzturu ir jāuzņemas katram pašam.

Otrs svarīgais punkts ir – fiziskā aktivitāte. Mazkustīgs, sēdošs dzīvesveids slikti ietekmē gan pašsajūtu, gan reāli noārda pašu ķermeni. Cilvēka ķermenis ir radīts, lai tam būtu fiziskā slodze, lai ik dienu noietu vairākus kilometrus, nevis, lai sēdētu vai zvilnētu pie datora vai tv ekrāna. Mēs to visi zinām, taču ar katru gadu situācija paliek aizvien sliktāka. Gan jauniešu, gan bērnu, gan pieaugušo fiziskā veselība pasliktinās par spīti rekomendācijām.

Iegūt informāciju ir viegli, taču to reāli izprast un pielietot jau ir kaut kas pavisam cits. Mums ir jāpāriet no sabiedrības, kas uzkrāj informāciju un sabiedrību, kas iegūto informāciju tik tiešām izmanto, turklāt izmanto, nevis lai spriedelētu vai rakstītu komentārus tviterī, bet savas fiziskās un garīgās veselības uzlabošanai.

Veselības ministrija katru gadu ziņo, ka tai trūkst naudas mediķu, medmāsu algām un slimnīcu uzturēšanai. Protams, tā ir taisnība, taču taisnība ir arī tā, ka daudz lielāks uzsvars ir jāliek uz profilaksi, izlglītošanu un pareiza dzīvesveida ieviešanu. Jebkuram labam saimniekam ir skaidrs, ka daudz lētāk par mājas vai jebkuras lietas remontu ir saudzīga izturēšanās un apkope. Attiecībā uz valsts pilsoņiem šāda patiesība netiek ņemta vērā. Jāsāk būtu ar valsts pirmajām amatpersonām, bērnudārziem un skolām. Mazie izaugs lieli un mācīs savus mazos. Pašreizējā paaudze diez vai vēl ir glābjama. Tiem jāglābjas pašiem. Glābsim mazos, lai izaug lieli un veseli.